Janvārī piecās Latvijas pilsētās norisinājās bērnu vispārējās fiziskās attīstības programmas “Bērnu vieglatlētika” festivāli, kuros kopumā piedalījās vairāk nekā 1100 bērnu no 60 Latvijas skolām. Festivālos Jelgavā, Daugavpilī, Valmierā, Saldū un Rīgā piedalījās Latvijas vispārizglītojošo skolu 2. un 3. klašu skolēni. Reģionālajos posmos četras komandas katrā klašu grupā izcīnīja ceļazīmi uz festivāla finālu, kas notiks 13. maijā Rīgā.

“Maxima Latvija” piešķirts Latvijā pirmais Starptautiskās sertifikācijas asociācijas ICERTIAS augstākā līmeņa globālais apbalvojums mazumtirdzniecībā “Best Buy Award” jeb “Kvalitāte par labāko cenu”, apliecinot veikalu tīklā pieejamo produktu augsto kvalitāti par pieejamu cenu.

Lai arī ikdienai svarīgākās preces ir pieejamas teju katrā piemājas veikalā, 2019. gada “Maxima” pārdošanas dati parāda, ka daudzveidīgākus ikdienas pirkumus Latvijas iedzīvotāji izvēlas veikt lielformāta pārtikas veikalos. Cilvēki pārtikas preču iegādi savā piemājas “Maxima X” veikalā veic biežāk, vidēji līdz divām reizēm nedēļā, bet lielformāta veikalos “Maxima XXX”, kur iegriežas vidēji 40 reizes gadā, veic lielākus pirkumus visai ģimenei un to vidējā summa ir teju divreiz lielāka nekā mazajos veikalos.

Lai padarītu iepirkšanos videi draudzīgāku un vēl vairāk samazinātu pavisam mazo plastikāta maisiņu izmantošanu, “Maxima” XX un XXX formāta veikalos pieejami atkārtoti lietojami  mazie maisiņi, kuros iesvērt augļus, dārzeņus, riekstus un citus produktus.

Lai cilvēkus mudinātu ēst vegānu maltītes, vienlaicīgi mazinot pārtikas industrijas ietekmi uz vidi, Lielbritānijas bezpeļņas organizācija janvāri izsludinājusi par vegānvāri mēnesi (veganuary – vārds, kas radies no vegan un January (angļu val.) apvienojuma), tādējādi aizsākot jaunu kustību visā pasaulē. Arī “Maxima” pircēju vidū ik gadu vērojams pieprasījuma pieaugums pēc veģetāriešu un vegānu pārtikas produktiem: 2019. gada populārākie produkti bijuši “Frankfurtes” cīsiņi, “Berief” ekoloģiskais auzu dzēriens bez piedevām un sojas pupiņu siers tofu. Lielākais pieprasījuma pieaugums bijis tieši ekoloģiskajam auzu dzērienam – tas audzis teju 3 reizes.

Vakar, 14. janvārī, Jelgavā norisinājās programmas “Bērnu vieglatlētika” rīkotā festivāla Zemgales reģiona posms, kurā piedalījās 250 Zemgales vispārizglītojošo skolu 2. un 3. klašu skolēni. Ceļazīmes uz festivāla finālu, kas 13. maijā norisināsies Rīgā, no Zemgales reģionālā posma ieguvušas Jelgavas 4. vidusskolas, Iecavas vidusskolas, Bauskas 2. vidusskolas un Dobeles sākumskolas 2. klašu komandas un Jelgavas 4. vidusskolas, Aizkraukles novada vidusskolas, Bauskas sākumskolas un Vecumnieku vidusskolas 3. klašu komandas. Janvārī “Bērnu vieglatlētikas” festivāli norisinās vēl četrās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Valmierā, Saldū un Rīgā.

Turpinot reģionālā veikalu tīkla attīstīšanu, rīt, 11. janvārī “Maxima Latvija” uzsāks apjomīgus rekonstrukcijas darbus divos veikalos - Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 142a un Liepājā, Cukura ielā 27 -, lai jau pavasarī sagaidītu pircējus jaunā, modernā vidē.

Janvārī ar pieciem reģionālajiem posmiem tiks atklāta Bērnu vieglatlētikas programmas otrā sezona, kas Latvijā tiek īstenota ar uzņēmuma “Maxima Latvija” un Latvijas Sporta federāciju padomes atbalstu.

Šodien, 9. janvārī, durvis saviem klientiem pēc 6 mēnešu rekonstrukcijas vēris “Maxima” veikals Saharova ielā 20a, kas no “Maxima XX” formāta pārtapis par astoto lielformāta  “Maxima XXX” veikalu Rīgā, nodrošinot ērtu iepirkšanos un ergonomisku darba vidi. Veikala rekonstrukcijā veiktas vairāk nekā 11 miljonu eiro lielas investīcijas, kas līdz šim ir vērienīgākās investīcijas veikala atvēršanā.

Latvijas valsts mežu vēstniecībā noritējusi pirmā “Maxima Latvija” izveidotās depozīta sistēmas ekspertu darba grupas diskusija piedalījās tirgotāju, darba devēju, valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī vides aizsardzības organizāciju pārstāvji. Diskusijas dalībnieki identificēja riskus caurspīdīgas un atklātas depozīta sistēmas ieviešanai 2022.gadā. Efektīva un caurspīdīga operatora izveide ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai nodrošinātu iespējami zemākas izmaksas, kas gulsies uz sabiedrības pleciem.

Darba grupa nolēma turpmāk izvērtēt trīs scenārijus potenciālā depozīta sistēmas operatora veidošanā: 1) dzērienu ražotāju veidots operators 2) atkritumu apsaimniekotāju virzīts operators 3)  mazumtirgotāju veidots depozīta sistēmas operators.