“2022. gada pirmā puse nesa krasas izmaiņas tirdzniecības ierobežojumos – ja gada sākumā nevakcinētajai sabiedrības daļai bija ierobežota piekļuve lielās platības formāta veikaliem, tad jau 1. martā šie ierobežojumi tika atcelti. Līdz ar to hipermārketu augošā popularitāte varētu būt saistīta tieši ar ierobežojumu atcelšanu, kas izraisīja lielu pircēju interesi un vēlmi biežāk apmeklēt veikalus, kuru platība ir lielāka par 1500 m². Arī “Maxima Latvija” dati norāda uz pieaugošu hipermārketu popularitāti Covid-19 pandēmijas laikā, kas varētu būt saistīts gan ar cilvēku vēlmi nopirkt visu nepieciešamo vienuviet, tostarp pārtikas un nepārtikas preces, gan ar hipermārketu skaita palielināšanos pēdējo gadu laikā. Tāpat būtiski minēt sortimenta nozīmību – lielāka formāta veikalos tas ir plašāks, kā arī tajos ir lielāka iespēja iepirkt lielos iepakojumus,” stāsta “Maxima Latvija” Finanšu direktore Olga Bondare.

Līdztekus augošajai hipermārketu popularitātei, būtiskas izmaiņas piedzīvo tirgus apmeklējumu statistika. 2022. gada pavasarī tirgū ikdienas pirkumus veica tikai 20,6% iedzīvotāju, tādējādi piecu gadu laikā tirgus apmeklētāju īpatsvars ir samazinājies par 8 procentpunktiem, turklāt nedaudz mazāk kā 4 procentpunktu kritums piedzīvots tieši pēdējā gada laikā. Straujo apmeklējumu samazināšanos pagājušogad potenciāli ietekmēja gan drošības apsvērumi, kas paredzēja, ka tirgus tirdzniecības telpas varēja apmeklēt tikai ar derīgu Covid-19 sertifikātu, gan arī ierobežojumi, kas skāra svētku tirdziņus, kā rezultātā mainījās cilvēku paradumi, mazinot atvērtā tipa tirgus popularitāti.

Tikmēr situācija ar iepirkšanos tiešsaistē ir gluži pretēja – e-veikalus, kā pārtikas iegādes kanālu, šogad izvēlējās 9,2% iedzīvotāju, kas ir teju par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā. Kā skaidro sociālantropologs Andris Saulītis, tiešsaistes iepirkšanās popularitātes pieaugums varētu būt saistīts ar jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un jau esošo tirgus dalībnieku piegādes teritoriju paplašināšanu. “Lai gan sākotnēji pārtikas iegāde internetā bija izteikts Rīgas fenomens, pandēmija un e-veikalu tīkla paplašināšanās ir sniegusi iespēju pārtiku bez apgrūtinājumiem iegādāties arī lauku teritorijās dzīvojošajiem. Mazapdzīvotās vietās, kur transports uz pilsētu kursē vien pāris reizes dienā, nokļūšana līdz lielveikalam var sagādāt grūtības. Tādēļ pandēmija ir devusi ārpus pilsētas teritorijām dzīvojošajiem plašākas iespējas iepirkties internetā, tāpat arī plašākas produktu un cenu izvēles iespējas, kā arī iespēju saņemt pārtiku pie pašām mājas durvīm,” komentē A. Saulītis.

Ar pilno “Maxima mazumtirdzniecības kompass” nozares apskatu jau tuvākajā laikā varēs iepazīties “Maxima Latvija” mājaslapā https://www.maxima.lv/kompass.

“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” eksperti sniedz savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm. Tas iznāk kopš 2017. gada un jaunākais apskats ir jau 14 pēc kārtas. Tas tapis, balstoties uz “Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra  SKDS, kā arī izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes un citiem avotiem. Pētījums tika veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2022. gada aprīlī. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Jaunākajā apskatā īpaša uzmanība pievērsta sabiedrības ikdienas paradumu izmaiņām attiecībā uz pārtikas produktu izvēli un iegādi, kā arī izmaiņām maltīšu pagatavošanas un ēšanas kultūrā.