“Soft skills” jeb sociālās un emocionālās prasmes ir kļuvušas par vienu no svarīgākajiem faktoriem mūsdienu darba tirgū. Darba devēji meklē cilvēkus, kuri spēj veiksmīgi sadarboties komandā, efektīvi komunicēt, pielāgoties pārmaiņām un atrisināt sarežģītas situācijas. Taču šīs prasmes nav tikai darba videi raksturīgas – tās palīdz arī personīgajā dzīvē, veidojot attiecības, risinot konfliktus un pārliecinoši virzoties uz saviem mērķiem.

 

Atšķirībā no tehniskajām prasmēm, vairums “soft skills” netiek apgūtas lekcijās vai no mācību grāmatām – tās veidojas caur pieredzi, refleksiju un ikdienas mijiedarbību ar cilvēkiem. Un tieši šeit slēpjas viena no mazāk novērtētajām iespējām – darbs klientu apkalpošanā, piemēram, veikala kasē. No malas izskatās vienkāršs darbs, bet realitātē – nozīmīga platforma, kur attīstīt prasmes vai kur strādāt ilgtermiņā.

 

Precizitāte, profesionāla attieksme, problēmjautājumu risināšana, finanšu disciplīna, spēja strādāt stresa apstākļos un, protams, komunikācijas prasmes – šie ir tikai daži no aspektiem, ko kasiera darbs attīsta ikdienā. Tā ir vide, kur katrs klients ir sava veida “eksāmens” – reizēm vienkāršs, reizēm neparedzams, bet katrā ziņā – izglītojošs.

Mans pirmais darbs jaunībā bija tieši kasē. Ļoti spilgti atceros savu pirmo dienu kasieres amatā – biju traki satraukusies, jo baidījos kļūdīties. Tā tomēr bija liela atbildība – darbs ar naudu, garas klientu rindas, un kā bonuss – katras preces unikālais kods bija jāzina no galvas. Par laimi, šobrīd vismaz “Maxima” viss ir krietni digitalizētāks, un preču kodus var operatīvi noskanēt. Toreiz, pateicoties savai apķērībai un labai atmiņai, ar preču kodiem tiku galā visai ātri. Arī pirksti strādāja veikli, darbs ritēja raiti, un palīgā nāca spēcīgi pamati matemātikā. Vajadzības gadījumā aprēķinus varēju izdarīt uz vietas bez aizķeršanās.

Tad sekoja nākamais izaicinājums kasieres amatā – atsevišķi klienti ar sliktu omu. Te nācās ķerties pie savām iedzimtajām komunikācijas prasmēm, jo skolā šādas lietas nemāca. Ar laiku iemācījos pārvarēt arī šo izaicinājumu – klienti saprata, ka neviens nevienu nemēģina apmānīt, un kļūdas, ja gadījās, bija vien cilvēciskas. Es arī ātri sapratu, ka smaids un draudzīga attieksme var atrisināt ne vien praktiskas situācijas, bet arī uzlabot dienas noskaņojumu gan man, gan otrā pusē esošajam cilvēkam.

Pierādot sevi klientu apkalpošanā un kases aparāta prasmēs, tika uzticēti jau arvien vairāk pienākumi, ko ar prieku uzņēmos. Un tā uzņemos vēl joprojām, protams, citā vietā un jau citā amatā, piemēram, regulāri pārstāvot uzņēmumu medijos (interviju rekords sasniegts Covid laikā – ap 70 mēnesī, līdz pat 5 vienā dienā)

“Maxima Latvija” komandā šobrīd strādā vairāk nekā 1200 kasieru, un vairāk nekā 10 % no viņiem ir jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Daudzi savu darba ceļu sākuši studiju laikā, un ar laiku kļuvuši par maiņu vadītājiem, nodaļu vai pat veikalu vadītājiem. Lai vēl vairāk atbalstītu jauniešus, uzņēmums nesen uzsācis īpašu iniciatīvu tieši studentiem – pielāgojot darba grafikus studiju vajadzībām, piedāvājot stipendijas, bezmaksas ēdināšanu un citus būtiskus ieguvumus. Vairāk par iespējām var lasīt šeit: KARJERA - MAXIMA

 

Kā vecāks redzu, cik nozīmīgs ir brīdis, kad bērns sāk domāt par savu pirmo darbu. Manuprāt, svarīgi ir ne tikai dot iespēju pelnīt, bet arī mācīties – un kasiera darbs to lieliski nodrošina. Tas māca disciplīnu, savaldību, cieņpilnu komunikāciju – vērtības, ko neapgūsi ne vienā kursā.

Mans aicinājums citiem vecākiem – iedrošiniet bērnus jau skolas laikā izmēģināt sevi dažādās darba jomās. Pirmais darbs varbūt nebūs “sapņu darbs”, bet tas noteikti būs sākums – ar iespējām, prasmēm un pieredzi, ko novērtēs visu dzīvi.