Tiem tagad sezona. Tie tieši tagad sāk ienākties. Sulīgi, saldi (ne visi), smaržīgi un tieši tādā krāsā, kādas mums visiem visvairāk pietrūkst šajā gada tumšākajā mēnesī. Kas tie tādi? Jā! Mēs runājam par citrusaugļiem – mandarīniem, apelsīniem, citroniem, greipfrūtiem un laimiem. Tos var un vajag ēst tāpat vien (varbūt izņemot citronus un laimus), kamēr tiem ir sezona (tā ilgst aptuveni līdz aprīlim). Un jāēd, cik tik lien iekšā! Daži no veselīguma ekstrēmā gala ēd citrusus ar visu mizu. Protams, protams, mizā ar daudz labu lietu (tik vienā ēdamkarotē mizas ir vairāk C vitamīna nekā visā auglī), bet mums tas, kas aiz mizas paslēpts, šķiet daudz kārdinošāks. Toties mēs varam ieteikt, ko ar mizu darīt (komposts tās pacieš tik līdz noteiktam limitam) – tās var apliet ar etiķi un kādas nedēļas trīs noturēt, un rezultātā tu būsi ieguvis pats savu ekoloģisko tīrāmo ar ļoti jauku smaržu. Bet ko ar citrusiem vēl darīt, izņemot apēšanu?



   Acīmredzot citrusaugļi domāti tiešajam patēriņam, jo, lai arī ir šādas tādas receptes ar tiem desertos, kūkās un gaļas ēdienos, tikai pāris receptes var ierindot tādā kā skaļo dižpārdokļu statusā. Piemēram, marmelāde (zinātāji sakās, ka tikai apelsīnu tā var būt) un džems (kas savukārt var būt no jebkura citrusa). To, protams, var taisīt mājās, bet tik viegli nav. Klasiskās receptes piesauc lēnu apelsīnu vārīšanu ar visu mizu, tad sulas spiešanu, tad mizas rīvēšanu, un – nepaiet ne divas dienas, kad pirmo marmelādi var likt burkās. Vienkāršākas un “krāpnieciskākas” receptes arī nav pielīdzināmas ne zemeņu, ne aveņu ievārījuma taisīšanai. Tāpēc mēs labāk apelsīnu marmelādi nopērkam veikalā, bet, ja nu brīvajam laikam kādā mirklī nebūs ne gala, ne malas, tad tīmeklī atradīsim vienkāršāku vai sarežģītāku recepti – un tur to ir, tā sakot, katrai gaumei un iespējām.



   Kaut šis nav gluži limonādīgs laiks, tomēr piesaukt citrusus un nepieminēt limonādi būtu grēks. Galu galā par pašu vārdu – limonāde – mums ir jāpasakās citroniem (no lemon, angļu val. – citrons). Par īsto, no citroniem taisīto, jau reiz mēs stāstījām, tāpēc šoreiz par apelsīnu limonādi. Pie tās mums tikt šādi: 350 g cukura beram iekšā katlā ar 400 ml ūdens un vārām, līdz cukurs izkusis. Liekam iekšā pa 2 ēdamkarotēm rīvētas citrona mizas un rīvētas apelsīna mizas, pa 300 ml apelsīnu sulas un citrona sulas. Vismaz stundu ļaujam ievilkties un tad sīrupu izkāšam. Kad laiks glāzei limonādes, tad sīrupu atšķaida pēc garšas ar aukstu ūdeni un dzer.



   Tomēr piekrītam, ka laiks aiz loga prasa ko kreptīgāku. Mums nav jātriecas uz Itāliju, lai tiktu pie viscitronīgākā limončello. To mēs garajos ziemas vakaros varam uzmeistarot paši mājās. Tātad – vispirms rūpīgi nomizosim piecus citronus (“rūpīgi” nozīmē nekādas baltās miziņas, jo tā padarīs dzērienu rūgtu). Ieliksim tās tīrā burkā un apliesim ar litru šņabja. Vāks ciet, un nedēļu tā noturēsim, ik dienas novilkumu sakratot. Pēc nedēļas katlā iebērsim 750 g cukura un pārliesim ar 750 ml vāroša ūdens. Izšķīdināsim cukuru, pieliesim klāt šņabja un mizu novilkumu un, kad atdzisis, liesim atpakaļ burkā. Vāks ciet, un atkal nedēļu noturēsim, ik dienas novilkumu sakratot. Un nebūs pagājušas ne 14 dienas, kā mēs būsim tikuši pie sava limončello (pirms liet glītākās pudelēs, novilkumu nokās)! Starp citu, ļoti jauka Ziemassvētku dāvana.



   Bet, ja nu apnicis tikai dzert un dzert un gribas kādu pierādījumu citrusu izmantošanai arī “nopietnākā veidā”, lūk, iespējams, pasaules slavenākā Jeruzalemes šefpavāra (gan mītoša Britu salās) Jotama Otoleņi (Yotam Ottolenghi) salātu recepte ar citrusiem, kuru vairāki gastronomiskie žurnāli nosaukuši par visvairāk pieprasīto salātu recepti. Mums vajadzēs pāris apelsīnus, kādu pomelo (kas ir greipfrūta un apelsīna krustojums) un kādu rozā greipfrūtu. Visiem citrusiem pilnībā ir jānogriež miza kopā ar balto membrānu, un pēc tam daivas ar mazu, asu nazīti ir jāizgriež no starpmembrānām. Bļodā ieber sagrieztu radičo vai salātlapu maisījumu ar radičo. Liec iekšā sagrieztās citrusu daivas. Bet ar to vēl nekas nebeidzas, jo Otoleņī receptēm ingredientu saraksts nekad nav īsāks par 20. Tālāk mēs taisīsim mērci: blenderī sablendēsim pārīti aso piparu, pāris iecukurotus ingvera gabaliņus, tējkaroti koriandra sēklu, tējkaroti fenheļa sēklu, kādu ēdamkaroti magoņsēklu, tam liesim klāt labāko vīnetiķi un olīveļļu. Gatavai mērcei piemetīsim kapātas grauzdētās mandeles un mērci liesim pāri salātiem. Lūk, un tikai tagad salāti ir gatavi ēšanai! Vislabāk tie garšo ar krāsnī ceptu lasi. Bet, kad slāpes dos ziņu, saliesim mēs glāzēs pašmāju limonādi. 



   Piebilde par mizu: ja plāno to izmantot, tad parastos citrusus pirms mizošanas notīri, aplejot ar verdošu ūdeni un rūpīgi noskrubējot ar birstīti.