Latvijā mazumtirdzniecības platībai vēl ir potenciāls augt

28. novembris, 2019

Trijās Baltijas valstīs darbojas aptuveni 3500 pārtikas produktu veikali, un kopā tie veido vismaz 2 milj. kvadrātmetru tirdzniecības platības, piedāvājot iedzīvotājiem lielu platību un formātu dažādību. Latvijas mazumtirdzniecībai vēl ir izaugsmes potenciāls, jo Latvijā ir mazākais veikalu blīvums starp visām Baltijas valstīm. Kā izpētīts nozares apskatā “Maxima mazumtirdzniecības kompass”, pats iecienītākais visās trīs Baltijas valstīs ir lielveikalu formāts - Latvijā to izvēlas 73 % respondentu, Lietuvā - 81 %, bet Igaunijā - 71 %.

Salīdzinot visu trīs valstu iedzīvotāju iepirkšanās paradumus, uzskatāmi redzams, ka Latvijā daudz iecienītāki ir arī mazāka formāta veikali pa ceļam uz mājām vai darbu (40 %), kamēr Igaunijā un Lietuvā tos apmeklē gandrīz divreiz mazāk - attiecīgi 21 % un 26 %. Arī tirgu ikdienā visbiežāk apmeklē tieši Latvijas iedzīvotāji (30 %), kamēr Igaunijā turp dodas vien 16 %.

“Pēc tirgus pētījumu centra “GFK Custom Research Baltic” datiem, Latvijā mazumtirdzniecības tirdzniecības platībai vēl ir potenciāls augt, jo, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, mums ir vismazākā tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju – 1,07 m². Apskatot citas Eiropas valstis, var redzēt, ka tur tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju ir ievērojami lielāka - Beļģijā tie ir 1,66 m², Nīderlandē 1,60 m² un Vācijā 1,45 m², savukārt vislielākā tirdzniecības platība Baltijas valstu vidū ir Igaunijā - 1,19 m², bet Lietuvā vidēji uz vienu iedzīvotāju tie ir 1,15 m². Pēdējo gadu laikā arvien lielāku izaugsmi piedzīvojuši lieli un tehnoloģiski attīstīti pārtikas veikali. Dodoties iepirkties, iedzīvotāji vairāk sākuši novērtēt plašu un augstvērtīgu preču sortimentu, kā arī izdevīgas cenas un preču atlaides,” skaidro Viktors Troicins, “Maxima Latvija” komercdirektors.

Lai gan Igaunijā un Lietuvā vislielāko popularitāti iemantojuši tieši lielveikali, arī hipermārketu segmentam mazumtirdzniecības nozarē ir tendence pieaugt. Kā liecina aptaujas dati, Latvijā hipermārketi tiek apmeklēti krietni mazāk - tos apmeklē 37 % respondentu, kamēr Lietuvā hipermārketus iecienījuši 43 %, bet Igaunijā - 45 %.

Balstoties uz mazumtirdzniecības pētījuma datiem, var secināt, ka Latvijā un Igaunijā iedzīvotāji biežāk izvēlas veikalu tieši pēc ērtas un pieejamas atrašanās vietas, bet Lietuvā lielāka uzmanība tiek pievērsta piedāvātajam preču sortimentam un kvalitātei, kā arī atlaidēm, savukārt Latvijā un Igaunijā sortiments vairāk svarīgs iedzīvotājiem ar augstākiem ienākumiem. Turpretī Lietuvā preču sortiments ir svarīgs iedzīvotājiem visās ienākumu grupās.

Par nozares apskatu “Maxima mazumtirdzniecības kompass”:

“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla “Maxima Latvija” eksperti ir snieguši savu vērtējumu par situāciju mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē. Šajā desmitājā pēc kārtas apskatā pētniecības lauks tika izvērsts Baltijas līmenī un papildināts ar ekspertu diskusijas secinājumiem par tendencēm mazumtirdzniecības nozares attīstība šodien un nākotnē. Apskats tapis, balstoties uz “Maxima Latvija” datiem, kā arī piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes un citiem avotiem.

Pētījums tika veikts 2019.gada jūlijā un augustā trīs Baltijas valstīs ar pētījumu centra SKDS starpniecību. Tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji, 1055 Igaunijas iedzīvotāji un 1066 Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Informācija medijiem:

Liene Dupate-Ugule

SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja

Tālr.: 26425420

e-pasts: liene.dupate@maxima.lv