Mēs šoreiz izvēlamies īsteni latviskus ēdienus. Un nē, tie nebūs pelēkie zirņi ar speķi – tie lai paliek citam gadalaikam. Galu galā tas nav vienīgais, ar ko varam lepoties, mums ir arī daudz citu garšīgu lietu. Mēs galdā celsim: kūpinātas skumbrijas pastēti ar saldskābmaizes grauzdiņiem. salātbļodu ar Jāņu sieru, marinētu īstenās latviešu zālītēs, un lēni ceptu cūkgaļas kakla karbonādi ar kartupeļiem un pētersīļu sviestu, bet desertā mums būs rupjmaizes torte. “Priekā!” mēs uzsauksim ar dzirkstošu vīnu, kam var pieliet klāt smiltsērkšķu–ābolu sulu, tā tiekot pie vislatviskākā šampanieša kokteiļa. Ja lieto tīru smiltsērkšķu sulu, kokteilim pieber arī cukuru. Bet kāpēc mēs izvēlamies burbuļus? Jo burbuļi vienmēr kustas pa vertikāli augšup. Mūsuprāt, tā ir ļoti simboliska virzība, ko arī novēlam katram un visai valstij kopā.
Bet tagad par to, kā mēs tikām pie sava svētku galda ēdieniem. Sāksim ar pastēti! Lai tiktu pie tās, sajauc kopā saplucinātu kūpinātu skumbriju ar skābo krējumu, drusciņu citrona sulas, kādu karoti rīvētu mārrutku un sakapātām tādām garšvielām kā lociņi un pētersīļi. Šāda pastēte labi garšo kopā ar grilētu vai grauzdētu saldskābmaizi.
Ejam tālāk! Jāņu sieru, sagrieztu kumosgabalos, marinē labā eļļā pēc izvēles, piespiežot klāt ķiplokdaivu un pieliekot klāt sagrieztas dilles un pētersīļus (var izmantot arī nedaudz laba vīnetiķa). Spēcīgākai garšai sieram jāļauj ievilkties vismaz dienu. Pēc tam sajauc salātu maisījumu, pārber to ar marinētā Jāņu siera gabaliņiem un pārlej ar marinādes mērci. Re, cik ātri mums iet!
Lēni ceptajai cūkgaļai gan ir vajadzīgs laiks, bet tas ir to vērts – gaļa ir tik mīksta, ka mutē kūst. Gaļas gabalu vispirms no visām pusēm ierīvē ar sāli un melnajiem pipariem, kartupeļus sagriež plakanās šķēlēs, viegli apjauc ar eļļu un izkārto dziļajā cepešplātī. Pa virsu liek gaļas gabalu un cep iepriekš līdz 130–150°C sasildītā krāsnī. Atkarībā no gabala lieluma un krāsns karstuma tās var būt no trim līdz piecām stundām, un gaļa ir izcepusies, kad, iedurot tajā dakšu vai nazi, to var pagriezt bez lielas pretestības. Lai apbrūninātu cepeti, pēc tam krāsni sakarsē līdz 240°C un apcep to (bez kartupeļiem). Pētersīļu sviestu uztaisi, sajaucot mīkstu sviestu ar kapātiem pētersīļiem, mazliet spiesta ķiploka un sāls šķipsnu.
Un nu pēdējais – rupjmaizes torte, kas faktiski ir biskvīts ar rudzu maizes rīvmaizi. Tīrā traukā līdz stingrām putām sakuļ 6 olu baltumus, pakāpeniski pieberot 250 g smalkā brūnā cukura. Pēc tam pa vienam pievieno 6 olu dzeltenumus. 125 g rudzu rīvmaizes samaisi ar 2 tējkarotēm cepampulvera, šķipsnu sāls un 100 g maisījuma no dažādiem smalki sakapātiem riekstiem. Uzmanīgi iejauc rīvmaizes maisījumu olu maisījumā, nepārkuļot to (citādi zudīs gaisīgums). Sadali masu trīs tortes formās ar 20 cm diametru un cep to līdz 225°C sakarsētā krāsnī 10–15 minūtes. Atdzesē. Pa to laiku sakul 100 ml saldā krējuma ar 200 g maskarpones un 2 ēdamkarotēm baltā cukura. Pa vidu biskvīta kārtām iesmērē upeņu džemu un tortes virsmu noklāj ar maskarpones krēmu.
Tagad tik viss vēl galdā jāsaliek un vēlreiz jāsauc – priekā!