Ar savu dzīves scenāriju. Dimantu ģimenes stāsts.

Evita un Pēteris Dimanti iepazinās vidusskolā, un nu kopā aizvadīti 15 laimīgas laulības gadi. Abu savienībā dzimuši divi bērni – Ričards, kuram ir 13 gadi, un astoņus gadus vecā Elizabete. "Vai nu mēs veidojam dzīvi, vai dzīve veido mūs. Es neticu liktenim, jo uzskatu, ka mēs paši gatavojam savu scenāriju ," pārliecinājies Pēteris.

Abi Dimantu ģimenes bērni ir aktīvi sportisti – savulaik Elizabete trenējusies tenisā un izmēģinājusi spēkus vieglatlētikā, bet Ričards guvis atzīstamus panākumus karatē un pat uzsācis treniņus hokejā. Tagad Elizabete spēlē basketbolu, apmeklē peldēšanas nodarbības un dzied popgrupā “Svilpastes”, bet Ričards nodarbojas ar peldēšanu un spēlē futbolu.

Es neticu liktenim, jo uzskatu, ka mēs paši gatavojam savu scenāriju

“Vienmēr esam mudinājuši bērnus izmēģināt dažādus sporta veidus. Es kā mamma uzskatu, ka bērniem ir jāpiedāvā visa “ēdienkarte”, lai palīdzētu saprast, kas tieši no tās ir viņa īstais aicinājums,” atzīst Dimantu ģimenes mamma Evita.

AKTĪVS IKDIENĀ, AKTĪVS DZĪVĒ

Ikdienā Dimantu ģimene saimnieko pašu izveidotajā bioloģiski zaļajā saimniecībā un viesu nama kompleksā “Dimantu kalns”. Tās ir Pētera dzimtas mājas, kuras atjaunotas un sakoptas viņa paša spēkiem. Pats Dimantu pāris jau septīto gadu organizē izzinošas un izglītojošas diennakts vasaras nometnes bērniem un jauniešiem un vada savu biznesu – vaislas dambriežu audzētavu. Šobrīd noris darbi pie interaktīvas zaļās skoliņas izveides bērniem un jauniešiem.

Arī mazie Dimanti palīdz uzturēt un rūpēties par saimniecību, bet viņu sportiskās gaitas visbiežāk “menedžē” mamma Evita.

Es bieži esmu mamma-taksists, kas rūpējas par to, lai bērni visur nokļūtu laikā.

“Plānošana ir ļoti svarīga, jo bērniem ir divi trīs treniņi dienā, un tie nav tikai sporta treniņi – tās ir arī valodu, mākslas nodarbības. Viss notiek ļoti brīvi, bet ar lielu motivāciju. Reizēm starp treniņiem ir nelielas pauzes, tāpēc es bieži esmu mamma-taksists, kas rūpējas par to, lai bērni visur nokļūtu laikā un atbilstošā ekipējumā, būtu arī paēduši.”

SPORTS VEIDO ATBILDĪBAS SAJŪTU

Abi vecāki priecājas, ka dēlam skolā ir labas sekmes. Pēteris uzskata, ka par to jāpateicas dēla “gaišajai galvai”, savukārt Evita novērojusi, ka mācībās palīdz arī dēla hobijs – sports: “Izveidojas atbildības sajūta pret savu laiku, jo sports disciplinē un iemāca organizēt pienākumus. Uzskatu – ja Ričardam būs piepildītas dienas un sirds turpinās degt futbola, pulciņu un citu aktivitāšu dēļ, viņam nebūs laika muļķībām.”

Pēterim patīk bērna dzīvi sadalīt atsevišķos posmos, un viņš secina, ka zēns tagad iesoļojis dzīves periodā “12 līdz 16 gadi” – šajā vecumā bērnam jau ir jāsāk mācīt, ka “sports nav visa dzīve”.

Es redzu, ka Ričards varētu būt labs treneris, viņam patīk trenēt, inte- resē pedagoģija.

“Uz vienu vietu pasaulē ir 1000 bērni ar tikpat foršiem vecākiem kā mēs, kas trenējas tikpat smagi un skarbi kā viņš. Rodas daudzi faktori, kas visu sarežģī, – traumas, konkurence, atrašanās apritē. Es redzu, ka Ričards varētu būt labs treneris, viņam patīk trenēt, interesē pedagoģija. Bet tas būs pēc tam,” aizdomājas Pēteris un uzsver, ka šobrīd bērnam ir jājūt sapnis un motivācija būt par labāko savā sporta veidā.

“Es gribētu būt profesionāls futbolists, bet, ja nesanāks, būšu arhitekts vai uzņēmējs. Latvijā kļūt par profesionālu futbolistu ir ļoti grūti, un tikai dažiem tas izdodas,” nākotnē raugās 13 gadus vecais Ričards.

Mūsu pakalpojumi Visi pakalpojumi

Rēķinu apmaksa Dāvanu kartes Transportu biļetes Latvijas loto Makšķerēšanas kartes